Kategorijas: Kolekcija un pētniecība, Latvija, Svētki un tradīcijas, Līga Seiksta-Deksne

Nu Meteņi vairāk no folkloras viedokļa saistās ar šiem masku gājieniem, ar pārģērbšanos, ar dažādām maskošanos saistītām atrakcijām. Kas attiecās uz manu bērnību un arī vēlākajos gados, kaut kā šī Meteņu svinēšana nekad netika uzsvērta. Bet nu es baidos teikt, ka katrā otrajā pagastā, bet ļoti lielā daļā Gulbenes novada pagastu un tuvākajā apkārtnē, ārkārtīgi daudzos kultūras namos, nezin kāpēc tas nesakrīt ar Meteņu laiku īsti, tā ir konstanti pirmā februāra svētdiena, kad notiek karnevāls. Tā ir it kā parasta lauku balle, uz kuru atnāk arī cilvēki maskās. Protams, tiem, kuri ir maskās, šī balles ieejas maksa ir par velti. Notiek masku vērtēšana, masku parāde. Un cilvēki gatavošanos šim pasākumam uztver ārkārtīgi nopietni. Maskas ir ļoti augstas kvalitātes līdz pat mūsdienām, taču diemžēl šī kvalitāte ar gadiem pamazām zūd, varbūt tādēļ, ka cilvēkiem vairs nav tā laika, tās uzņēmības piestrādāt, vienkārši gribas vieglāk.

Taču manā bērnībā tā bija viena no ballēm, uz kuru atļāva iet arī bērniem, jo tas bija tiešām tāds grandiozs šovs, jo cilvēki karnevālam gatavojās gadu un vairāk nekā gadu. Bija ļoti daudz smalki izstrādātu papjemaše masku, tad bija otrs tā var teikt ļoti tradicionāls materiāls – dažādu graudaugu salmi. Piemēram, maska „Rudzu sieva” – tā ir sieviete, kurai gan parūka, gan princeses tērps visā piegriezumā ir izgatavots no apmēram centimetru gariem salmu gabaliņiem. Variet iedomāties, cik tas ir ārkārtīgi ilgs, grūts un piņķerīgs process šādu maskas kostīmu pagatavošanai.

Teiksim, ja tagad tām labākajām maskām šīs balvas bieži vien ir diezgan ievērojamas un ar kaut kādu finansiālu segumu, tad toreiz varbūt pirmajai vietai bija pudele šampanieša un apkārtējo atzinība. Tas bija pašiem cilvēkiem bezgala svarīgi, varbūt lai kompensētu pelēcību ikdienā, varbūt lai kompensētu to, ka arī ikdienā nebija iespēju ar apģērbu kaut kā sevi parādīt, izcelt, tad varbūt tika izceltas tieši šīs prasmes pagatavot šo masku kostīmu.

Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte