Categories: Pirmās bērnības atmiņas, Levs Šļahters

Kā gatavoja ēdienu?

Tajā laikā lielākā daļa no krāsnīm bija izmestas. Stāvēja tādas dzelzs, skārda krāsnis, un bija skurstenis vēdlodziņā.

Vai tās bija buržujkas?

Jā, tās bija tādas buržujkas. Ja bija kartupeļi, tad uz buržujkām, kamēr vēl nebija karsts, sagriezu kartupeļus šķēlītēs, nomazgāju ar visu mizu, un tad grauzdēju. Un ēdu labprāt.

Bet kā bija ar konfektēm?

Konfektes es atceros, pirmās nogaršoju šokolādes konfektes. Tikai vēlāk es uzzināju, ka tās bija sojas konfektes. Tās patiesībā bija pašas lētākās. Kad jau strādāju, tad cēlu cilvēkus pār upi, nopelnīju naudu. Vienā reizē pārcēlu piecus. Kad upe pārplūda, tad varēja nopelnīt kaut kādu summu. Mājās gāju tikai pārnakšņot. Ne katru reizi. Dažreiz es iegriezos piena kafejnīcā, tās parādījās pēc kara. Nē, pirms kara, tas bija pirms kara. Man laikam bija 14 gadu. Piena kafejnīcā es ņēmu sniedziņu un bulciņu, kopā maksāja 36 kapeikas. Tagad tās sauc pilsētas, tad saucās franču. Ja palika nauda, es gāju desu veikalā. Es iegāju tur un vaicāju: «Tante Marusja, vai atgriezumi ir?». «Tūlīt paskatīšos, tur bija daudz auklu». Tās viņi nodeva. Bet mums pārdeva atgriezumus. Iedeva man atgriezumus, un man par to bija liels prieks! Ko Jūs! Pieēdos! Un vēl kas. Eh! Man nav žēl, ka es nodzīvoju tādu dzīvi. Ziniet, grūti bija. Pirmkārt, es iemācījos saprast, kā dabūt naudu, es ļoti labi sapratu, ja tu neslinkosi, tev būs viss. Kad mēs atbraucām uz Harkovu, Magadanā, tad jau strādāju 8 stundas. Bija tāds laiks. Sestdienās arī strādāja. No rīta 5-os gāju uz upi. Uz kartītes deva 2,200 kg gaļas mēnesī. Ar visiem kauliem kapāja gaļu. Bet, ja bija konservi, tad pusotras reizes deva mazāk. Arī tad, ja bija sautētā cūkgaļa vai kaut kas cits. Es bieži gāju uz upi un ķēru zivis zupai. Pēc tam māte arī iemācījās, bet es šāvu kaijas. Māte tās sautēja, cepa, visu ēdām.

Images

Download

Researcher: Natallia Ivashchanka, Sviatlana Silava