Levs Šļahters: Tēva arests. Pirmās bērnības atmiņas
Categories: Pirmās bērnības atmiņas, Vecāki, Levs Šļahters
Kādas ir Jūsu pirmās bērnības atmiņas?
Par pirmajām bērnības atmiņām es tūlīt pastāstīšu.
Pastāstiet, lūdzu!
Man ir bēdīgas un smagas atmiņas. Desmit gadu vecumā es paliku bez tēva. Pēc Kirova nogalināšanas sākās masveida represijas. Un 1936. gada 11. maijā manu tēvu arestēja un piesprieda bargu sodu. Tas bija par kontrrevolucionāru darbību.
Kas bija Jūsu tēvs?
Viņš strādāja rūpnīcā. Tā īsti neatceros, bet viņš tur bija kaut kādā vadošā postenī, tāds mazs priekšnieks. Kad viss sākās, tad viņu arestēja. Mēs palikām ar māti, divi bērni. Man pat nebija vēl desmit gadu.
Vai māti no darba neatlaida? Vai varbūt māte nestrādāja?
Atlaida gan māti, viņa divus gadus nestrādāja.
Tad jau Jūs nonācāt statusā, ko apzīmēja – tautas ienaidnieka ģimene?
Mūs nekur neizveda, turpat tajā dzīvoklī arī visi palikām. Mūs saukāja par trockistiem vai tautas ienaidniekiem. Kad man bija 11 līdz 12 gadu, tad man pat pioniera kaklautu noņēma.
Vai Jūs atceraties, kā arestēja tēvu? Vai tas notika mājās?
Nē, es atnācu, bet bija tā. Mēs ar mammu gājām pie viņas māsas, tas bija pāri Vjatkas upei, tur bija ciemats – Biņkovo. Visu laiku bija slikts noskaņojums, un māte visu laiku uztraucās, laikam kaut ko nojauta. Vienā brīdī viņa saka tā, mēs nekur nebrauksim. Tur pāri upei tāds kuģītis kursēja. Aizgājām atpakaļ mājās. Tad jau bija klāt cilvēki tādos garos mēteļos un sāka kratīšanu. Meklēja, meklēja, bet neko neatrada.
Cik gadu tēvam iedeva?
Viņam iedeva 5 gadus. Tēvu atbrīvoja 1941. gada 11. maijā. Tajā laikā sākās karš, bet visus neatbrīvoja, tikai tādus, kam mazāk gadu bija iedots. Mans tēvs te bija dzimis, viņš bija vietējais.
Images
Audio
Researcher: Natalya Ivaschenko, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno, Svetlana Silova, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno
