Categories: Pirmās bērnības atmiņas, Levs Šļahters

Bērnībā Jums laikam rotaļlietu nemaz nebija? Kādas personīgās rotaļlietas Jums bija?

Rotaļlietas?

Jā. Nu tā, kā tagad bērniem dāvina mašīnas, spēļu lācīšus.

(Smejas).

Vai tiešām rotaļlietu nemaz nebija?

Nē, mājās nebija. Ja pats kaut ko uztaisīji, tad, lūdzu, tev arī bija rotaļlieta. Mēs visi taisījām kuģīšus. Laidām tos ūdenī pa straumi, tiem bija arī buras.

Bet tomēr kāda mašīna? Nekā nebija?

Nē, nē! Kādas tur mašīnas! Tantei, piemēram, bija sava laiva ar airiem.

Pastāstiet sīkāk par laivu!

Tajā ģimenē bija divi bērni. Viņu vecākais dēls bija par trim līdz četriem gadiem jaunāks par mani. Viņš bija ļoti slinks, bet tēvs viņu mīlēja. Viņš mani ekspluatēja vairāk par visiem. Laivu pavasarī vajadzēja darvot. Viņš komandēja: «Ļoša, nāc šurp, citādi laivu nedošu!». Viss bija tā nostādīts – ja palīdzēsi, laivu došu. Ja nē, tad nedošu.

Images

Download

Researcher: Natalya Ivaschenko, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno, Svetlana Silova, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno