Kategorijas: Kolekcija un pētniecība, Latvija, Ģimene, Svētki un tradīcijas, Līga Seiksta-Deksne

Kāzas joprojām notiek, paldies Dievam, cilvēki joprojām precas. Mūsu pusē, kā jau tas ir pieņemts, cilvēki sareģistrējas dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, tad viņus vedēji izvadā – dažādas atrakcijas, protams, ir šie kāzu galdi, svinības, dejas, cik nu kuram mūsu laikos šī rosība atļauj. Es pat gribētu vairāk teikt – ne tieši Litenē, jo Litene ir tāds zināmā mērā robežu punkts. Tas ir vairāk uz Alūksnes pusi – tātad Alūksnes, Apes novadi, nu vēl Gulbene, Lejasciems. Nu apmēram tāda tā ģeogrāfija. Un te uzskata, ka gandrīz vai kāzas nav notikušas, ja nav atnākuši čigāni. Čigāni principā ir tie paši ķekatnieki, kas ierodas pirms mičošanas – tātad pirms divpadsmitiem naktī. Ar vēlmi sataisīt kādas ēverģēlības, iepriecināt jauno pāri, novēlēt laimes un par to kaut ko saņemt arī ciemakukulī.

Bet kas ir viens no šīs puses tradicionālākajiem scenārijiem, kā čigāni ģērbjas un kā uzvedas. Nu diemžēl laika gaitā tā tas ir izveidojies, ka uz dažādām atrakcijām arī sievietes ir aktīvākas, un tad tas čigānos gājēju pulciņš bieži vien, nu vīriešu tur nav pārsvarā, tādēļ tie pāris vīrieši, kas ir, izpilda muzikanta vai šofera lomu, bet čigānos gājējas ir sievietes, kuras ierodas līgavu kleitās kā jaunā vīra pamestās līgavas. Attiecīgi stāstot katra savu stāstu, kādas nu ir bijušas attiecības. Un arīdzan šī čigānu kompānija tad nu tajā laikā, kamēr viņi sveic  jauno pāri, dala dāvanas un padejo, mēģina nozagt līgavaini, vedējtēvu vai pat muzikantus. Pēc tam tiek rīkota izpirkšana un visi tiek nolikti pa vietām.

Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte