Kategorijas: Siklītija Šeluhina, Mācības un darbs

Vecāki strādāja kolhozā. Bet mums vajadzēja, jau no septiņiem gadiem es ganīju govi, vadājām pa krūmiem, ganījām govis, bet pusdienās vajadzēja govi mājās atvest, jo mamma nāca pusdienās un vajadzēja to govi izslaukt. Izslauc, mēs papusdienojam, bet pēc tam atkal to govi aiz ragiem un uz lauku, uz mežu, pa krūmiem ganījām, nebija, kur, pa grāvjiem, gar ceļiem un pa krūmiem. Vakarā atkal jau atvedam mājās, kad vecāki atnāca mājās no darba kolhozā. Uz skolu gājām uz Krjukiem, tad bija mums Alūksnes skola saucās. Uz skolu gājām kājām vairāk kā divus kilometrus. Gan ziemā, gan vasarā, gan taisni, gan pa grāvjiem, visādi. Lēcām sniegā, atnākam, izvāļājušies sniegā. Neviens nelamājās. Vakarā, kad stundas sagatavotas, sapulcējās visi sādžas bērni, uz upes griežamais (крутелка) bija, vizinājāmies ar griežamo. Gadījās, vecāki pienāk, mūs pagriež, vizināmies, vēl kurš ar slēpēm brauca, visi brauca no kalniņa. Jautri bija dzīvot – jautrāk, nekā tagad bērniem.

Kas ir griežamais (крутелка)?

Tas ir tāds, ziemā iedzina upē tādu lielu mietu, tad kārti tādu piesēja. Pie tā mieta, tā, lai tā kārts grieztos uz šī mieta, bet kārts galā piesēja ragaviņas. Un tad to kārti grieza, lūk, tā, tā iegriež, ja nenoturēsies, tad tālu lidosi pa sniegu un ledu.

Uz skolu gājām, bet vasaras brīvlaikā kolhozā strādājām kopā ar vecākajiem: ravējām, sienu grābām ar grābekļiem – viss ar rokām. Izstrādes dienas saņēmām, par to naudu mums deva. No 13, 14 gadiem jau strādājām kolhozā. Mācījos es labi, bet nekur tālāk negāju. Septiņus gadus pabeidzu un gāju uz kolhozu strādāt brigādē.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Dr. philol. Jeļena Koroļova, Daugavpils Universitāte