2014. gada 16.–17. decembrī Jankas Kupalas Grodņas Valsts Universitātē (Baltkrievija) notika Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007–2013 pārrobežu sadarbības programmas Latvija–Lietuva–Baltkrievija projekta „Mutvārdu vēstures centru popularizēšana LV–BY pārrobežu teritorijā”, ID Nr. LLB–2–143,noslēguma konference „Kultūras atmiņas pētījumi: rezultāti un perspektīvas”.

Konferencē tika izvērtēta projekta uzdevumu realizēšana – mutvārdu vēstures vākšana Latvijas–Baltkrievijas pierobežas teritorijā, nekropoļu jeb kapu izpēte un zinātnisko kontaktu, kā arī sadarbības tīkla izveide starp Daugavpils Universitātes un Jankas Kupalas Grodņas Valsts Universitātes zinātniekiem.

Konference aizsākās ar paneļdiskusijām „Kultūras atmiņa: folkloras aspekts” un „Kultūras atmiņa: sociolingvistiskais faktors” par projekta aktivitāšu ieviešanas gaitu. Tās vadīja projektā iesaistītais personāls un citi abu institūciju eksperti, rezultāti tika apkopoti „apaļā galda” diskusijā „Kultūras atmiņas pētījumu izpētes pieredze pārrobežu sadarbības projektos”.

Konferences otrajā dienā konferences dalībniekus uzrunāja Jankas Kupalas Grodņas Valsts Universitātes Vēstures, komunikācijas un tūrisma fakultātes dekāns, profesors Aleksandrs Nečuhrins. Projekta vadītāja M. Burima un partneru menedžeri S. Pivovarčiks un J. Poulakovskis ziņoja par projekta ieviešanas gaitu. Projekta eksperti referēja par projekta inovācijām un risinājumiem, kas bija jāmeklē, sastopoties ar problēmsituācijām. Referātos uzmanība tika pievērsta jautājumiem par kapiem kā kultūrvēsturisku fenomenu, tanatoloģiju – mācību par nāvi, lauku pētījumu specifiku. Diskusijās tika uzsvērts projekta starpdisciplinārais raksturs, akcentēta kapu vēstures izpētes nozīme, nepieciešamība iedziļināties memoriālo pieminekļu semantikā. Projekta laikā kapu eksperti konstatēja, ka bieži nācies saskarties ar stereotipu, ka kapi nevar būt pētniecības un tūrisma objekts.

Konferencē tika rezumēts, ka, realizējot projektu, ir izveidoti vairāki nozīmīgi sociokultūras produkti: nekropoļu izpētes metodoloģija, kas tika prezentēta projekta publikācijā „Pārrobežas reģionu kapsētas: Latvija–Baltkrievija” (2014). Publikācija ir teorētiski empīrisks kapu izpētei veltīts zinātnisko rakstu krājums, kas pieejams grāmatas un CD formātā. Otrs projekta produkts ir e-muzejs „Vitamemoriae”, kas apkopo 360 audiovizuālās mutvārdu vēstures formas – dzīvesstāsta segmentētas vienības. Projekta ietvaros mutvārdu vēsture kā e-muzeja materiāls, kas liecina par mutvārdu atmiņas saglabāšanu un sastatīšanu ar oficiālo vēsturi, tiek popularizēts plašākai sabiedrībai, lai iepazīstinātu plašus iedzīvotāju slāņus ar šo metodoloģiju kā zināšanu par vēstures uztveres formu un aicinātu nebūt vienaldzīgiem pret Latvijas–Baltkrievijas pierobežas reģiona vēsturi, sastatīt dažādus skatupunktus uz kopīgu vēstures notikumu pamata.

Daugavpils Universitātei jau ir liela pieredze mutvārdu vēstures apkopošanā – Humanitārajā fakultātē darbojas Mutvārdu vēstures centrs, vairāku bakalaura studiju programmu studējošie kompetentu pasniedzēju vadībā veic dzīvesstāstu un citu kultūrantropoloģisku liecību pierakstus, apgūst metodoloģiju tās fiksēšanai, segmentēšanai, sistematizēšanai un analīzei. Savukārt kapu pētījumi sniedz papildu materiālu Latvijas un Baltkrievijas sociālās un etnokonfesionālās vēstures izpētē.

Projekta rezultāti tiks izmantoti akadēmisko zināšanu pārnesei uz sabiedrību, kā arī integrēti abu universitāšu dažāda līmeņa studiju programmu mācību saturā. Projekta ietvaros izveidotā e-muzeja multiplikatīvais efekts ir iespēja pēc projekta noslēguma ievietot tajā labākos studentu mutvārdu vēstures, folkloras un dialektoloģiskās prakses materiālus, lai nodrošinātu muzeja ilgtspēju.Konferences gaitā tika sniegtas intervijas plašsaziņas līdzekļiem par projekta ieviešanu un atbalstītājiem.

Konferencē piedalījās visu trīs projekta partneru pārstāvji – projekta realizētāji, vairāku Baltkrievijas valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji, tūrisma industrijas darbinieki, universitātes pasniedzēji, studenti, interesenti – kopumā vairāk nekā 60 cilvēki.

Konferences gaitā tika sniegtas intervijas masu informācijas līdzekļiem par projekta ieviešanu un finansētājiem.